sestdiena, 2010. gada 13. novembris

SOS

iekārtojies ērtāk, apvij pirkstus ap siltu tējas krūzi un aizver acis.

Tikai nesapņo, lūdzu. Sapņi lolo cerības, bet cerība-pieviļ.

"Izmisusi. Ko darīt? Lai vai ko es rīt uzzināšu vai saklausīšu.. es laimīga nepalikšu, jo tas ir kaut kas slikts. Man vienalga, kaut vai kā bērns uzvedīšos, melošu, bet būšu laimīga. Neviens cits kretīns man to neatņems. Pilnīgi liekas, ka visi ir novērsusīes. Esmu palikusi viena. Jātiek pašai galā. Man vajag atpakaļ savu laimi. Es krītu. Gribu kliegt!!!!11 Man nesanāk. Tomēr ir bail tikt sadzirdētai. Fine, tikšu galā viena, klusībā, pašas spēkiem. Neviens man vairs rociņu neturēs. Visi beigu beigās ir nodevēji."
/ 3.oktobris


Mainījos. Mana attieksme mainijās. 
Vai viss būs labāk?
Tad redzēs.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru