What we see may not always be like what we thought
Love is strange and can change
How we feel about someone and what's right
We can fight and win against love
Tas nav izturami. Neiespējami cīnīties pret jūtām, tās vienkārši pārvar gan prātu, gan ķermeni. Lai gan man liekas,
ka mīlestība nav tikai jūtas tas ir kaut kas kas spēj piepildīt tavu dzīvi [un tajā pašā laikā arī to iztukšot vienā mirklī],
liek justies kā septītajās debesīs. Tā ir tāda kā dīvaina enerģija, tu to jūti mirkļos kad esi saskumis vai priecīgs..
tu to jūti vienmēr. Tad kad cilvēks kuru Tu mīli ir Tev blakus- tev neko nevajag, kad nav- tu jūti vajadzību būt viņam
blakus. Mīlestībā dod spēku dzīvot un ja tev to atņem.. tu jūties kā tukša vieta un tev pat vairs nav iemesla smaidīt.
Lai arī cik skaista tā neliktos, tā tomēr var izpostīt itin visu. Tā var atstāt robu uz ļoti ilgu laiku. Tā var iedvest bailes.
Es pati personīgi uzskatu, ka vajadzētu nošaut to, kas cilvēkam deva tādu iespēju-mīlēt... Un pats lielākais mīnuss-
nav iespējams aizmirst. Dauzi galvu pret sienu cik gribi, nepalīdz.
Es gribu būt atkal kā mazs bērns- priecāties. Zināt tikai divas sajūtas- prieku un bēdas. Nejust nekādu pieķeršanos
kādam, izņemot savai ģimenei.
Es vairs nesaskatu nekam jēgu, jo tādas vispār vairs nav. Nav jēgas nekam. Ja godīgi, man pat nevajag nekādu jēgu, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, bet tas, kas notiek apkārt vienkārši iekšēji nogalina.
