shiiit part 2

 Nav ne cerības, ne tās nolāpītās gaismas tuneļa galā. End.
Esmu atkal sagrauta. Nebiju cerējusi ka tas notiks tik strauji.

Bail pazaudēt kaut ko, kas nav mans.

 Should I smile because he's my friend, or cry because that's all he is?

 Skanēs stulbi, bet man gribās kādam nozagt laimi. Manuprāt, pārējiem tās ir pārāk daudz. Visiem ir pietiekami daudz atsaucīgi draugi, mīlestība,  everything, everything, EVERYTHING! Lielākai daļai tagad ir tas nolāpītais 'in love' periods. Jūtos apdalīta. But.. maby es pati sevi apdalu.? Nooo, tas ir neiespējami, es cenšos kā varu, lai būtu laimīga. Nevar taču tajā pašā laikā būt, ka es sevi grauju.? 

Fine, nebūs nekādas zagšanas. Tas būtu vecās Lindas stilā. Tagad es cenšos būt mīļa. Pat mīļa pret cilvēkiem kuri pret mani izturās nejauki, jo pārsvarā tie ir cilvēki kas man ir nozīmīgi. Varbūt viņi to pat nenojauš. Viss ir tik sasodīti mainījies, visi ir novērsušies. I feel soo fuckin' lonely. Tā kā man ir apnicis būt tai vārgulei, kuru vienmēr visi var viegli ievainot, es centīšos turēties pretī vēlmei padoties. Manī būs kaut kripatiņa cīņasspars, kaut vai spēja padoties, bet ne tikt sakautai. Varu dzīvot arī patstāvīgi, bitchezzz.