pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

aizmirsu

  ir labi.. nē, ir ĻOTI LABI.
chill. vīraks, mūzika un laba, virtuālā kompānija. es beidzot jūtos labi, pirmo reizi pēdējo divu nedēļu laikā. spēju smaidīt un priecāties, lūk tā man patīk. apnika jau tā pelēcība. (: man vairs nevajag pagātni, mani ļoti apmierina arī mana tagadne. necentīšos dabūt to kas attālinās, lai iet pupiņās. man toties ir kas labāks.

piektdiena, 2010. gada 24. decembris

xmas?

  Nu pašlaik man liekas ka šī ir parasta diena. Vienīgais kas liek saprast, ka šodien ir Ziemassvētki ir dāvanu saiņošana un mājas dekorēšana. Hm, cerams, ka nekas nenoies greizi.
Ir pagājusi knapi viena diena un man JAU pietrūkst mani draugi. Bez viņiem es jūtos tik.. āh.. nu kā lai pasaka? - tukša? Jā, laikam ka tukša, jo tieši viņi padara manu dienu krāsaināku un daudz jautrāku nekā tā ir pati par sevi. Nemāku pati sev uzlabot garīgo, zinu.  Nevaru sagaidīt Jauno gadu, es lieku lielas cerības, ka tas vakars būs 98% izdevies. Un ja vēl piepildītos mana vēlēšanās, tad vispār būtu super.

Jau pamazām sāku atgūt savu laimi.. tikai savādāku nekā tā bija pirms tam, nedaudz trulāku un nolietotāku. Nekad vairs nebūs kā agrāk. Jāpierod pie jaunas dzīves, dzīves kurā kaut kas tomēr pietrūkst..

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

shiiit

 Sūds tā cerība. Tā tik vien liekas, ka cerība noved vienmēr pie sāpēm. Tiku pāri, jā. Nu, atkarībā kas skaitās tikšana pāri, bet tad atkal uzradās cerība. Un pašlaik es kā mazs bērns ceru, ka dabūšu ko vēlos, kas zin tikai vienu vārdu- gribu. Uzvedīšos arī kā bērns, bet būšu laimīga. Man vajag dabūt atpakaļ manu laimi! Zajebal jau dzīvot tādā pretīgā rutīnā un samierināties ar viduvēju dzīvi. Panākšu ko gribu un būšu laimīga. Pagrūdīšu malā visus traucēkļus, piekāsīšu visu un būšu priecīga, jo kā nekā netaisot tagad sēdēt un gruzīties dēļ Tevis. Mana dzīve- tu tur esi vajadzīgs, bet ja uzskati ka es neesmu vajadzīga tavā dzīvē- izlikšos ka man ir pajāt. Pietiks sēdet atmiņās, kas čakarē manu tagadni, tādējādi nevarot veidot normālu nākotni.
 Bet tik un tā Ziemassvētkos es gribu tevi. [blush]
Ja viss šitā turpināsies es nojūgšos.
Nāc atpakaļ.. lūdzu.

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

sāpēs

es gribu elpot. elpot tā lai justu, ne jau lai izdzīvotu.
man bail dzīvot tālāk, jo es tālāk dzīvoju jo dziļāk krītu. es drebu, man tiešām ir bail neatgriezties. varbūt tā arī būs labāk? iekrist, neatgriezties, pazust no citu acīm.
man vajag tevi. vajag tik ļoti ka es esmu gatava uz visu. lūdzu padomā, pirms nodari to man, lūdzu..

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

atpakaļ



Atmiņas. Tās laikam ir neizdzēšamas.. Dažkārt riebjas atcerēties to, cik agrāk bija labi.. tas tik ļoti kārdina. Tu gribi ko darīt, lai atgrieztu to atpakaļ, bet tomēr nobīsties izdarīt ko nepareizi un paliec ar savām atmiņām. Tieši tā, atmiņām. Ja tās ir atmiņas, tad tām tur arī jāpaliek- tavā galvā. Jādzīvo ir uz priekšu, lai pēc kāda laiciņa ar būtu ko atcerēties. Ir grūti, jā. Vispār dzīve ir viens liels, atvainojos, sūds kuru ir grūti pārdzīvot, nodzīvot.. izdzīvot. Es nespētu iedomāties dzīvi, kurā viss būtu ideāli. Tas taču ir nereāli! Vienmēr būs kāds kas spēs tev sabojāt dienu, kad jūties ideāli un BEIDZOT esi laimīgs. Un tā dienu pēc dienas, kamēr atkal tavā ķermenī pazūd sasodītais serotonīns. Tad tik sēdi un rij burkānus. 

Impossible.

ES GRIBU BŪT LAIMĪGA. Vai ir par daudz prasīts? Šī nedēļa ir tik dīvaina. Katru dienu man bija iemesls būt laimīgai, bet tad daži starpgadījumi un domas sabrucināja manu prieku. 
Vismaz šis vakars pagaidām ir jauks, ja neskaita ka esmu nedaudz uztraukusies. Jāiet uzvārīt tējiņa, jāpaņem piparkūciņas un jāiet sēdēt uz palodzes, segā ietīta vērošu kā sniegs krīt no gaisa lēnām nolaižoties zemē. Ārā ir tik skaisti! Apvīšu pirkstus ap tēju un ēdīšu. mm, ziemassvētku noskaņa. Vai tu jūti?

Un es tevi nelaidīšu prom.

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

And I don't need love looking like diamonds


Help, I have done it again
I have been here many times before
Hurt myself again today
And, the worst part is there's no-one else to blame

Be my friend
Hold me, wrap me up
Unfold me
I am small
I'm needy
Warm me up
And breathe me 

I've lost myself again and I feel unsafe


 Sajūtas ir tik dīvainas. Jūtos izmantota no visām pusēm.. lai gan ne jau man vajadzētu tā justies. Pārņemu citu sajūtas. Tā neesmu es. Jūtos kā kāds cits.. ne jau kā Lindai vajadzētu. Es pat elpoju savādāk. Jūtos tajā pašā laikā nedaudz pacilāta.. lai gan nav īstais brīdis. Man pat gribās skaļi dziedāt līdzi katrai dziesmai, kas tiek atskaņota. Jūtos nobijusies.. jo es atkal sāku nesaprast sevi. Tas nozīmē, ka turpmākās manis izdarītās rīcības tiks nožēlotas. Jūtos nogurusi.. tapēc, ka atkal sāku domāt par daudz. Vismaz to es vēl daru kā es.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

-f-o-o-d-

 Ah, tie mazie, siltie draudziņi ar ķiršu, karameļu, šokolādes uzlējumu un pūdercukuru vēljoprojām ir manā vēderā. Adorable. Man ir atkarība. Gribu vēl! Viss, rīt pēc stundām braukšu pirkt virtuļus, xoxo. Ou, man tač nav stundu, hāāh. Es nevaru normāli padomāt, man galvā domas par viņiem. Vieni vienīgi virtuļi, āhh, jūtos ideāli. 

Esmu tikusi pāri tai domāšanai ka mana dzīve nav forša un ir diez gan pelēka. Lil Wayne- I made it.mp3 palīdzēja. Vakar vakarā es eju mājās viena un pa ielu skaļi dziedu līdzi šai dziesmai, uzreiz palika vieglāk, jutos labāk un pacilātāk. I`m happy.. bet uz cik ilgu laiku.?