Sūds tā cerība. Tā tik vien liekas, ka cerība noved vienmēr pie sāpēm. Tiku pāri, jā. Nu, atkarībā kas skaitās tikšana pāri, bet tad atkal uzradās cerība. Un pašlaik es kā mazs bērns ceru, ka dabūšu ko vēlos, kas zin tikai vienu vārdu- gribu. Uzvedīšos arī kā bērns, bet būšu laimīga. Man vajag dabūt atpakaļ manu laimi! Zajebal jau dzīvot tādā pretīgā rutīnā un samierināties ar viduvēju dzīvi. Panākšu ko gribu un būšu laimīga. Pagrūdīšu malā visus traucēkļus, piekāsīšu visu un būšu priecīga, jo kā nekā netaisot tagad sēdēt un gruzīties dēļ Tevis. Mana dzīve- tu tur esi vajadzīgs, bet ja uzskati ka es neesmu vajadzīga tavā dzīvē- izlikšos ka man ir pajāt. Pietiks sēdet atmiņās, kas čakarē manu tagadni, tādējādi nevarot veidot normālu nākotni.
Bet tik un tā Ziemassvētkos es gribu tevi. [blush]
Ja viss šitā turpināsies es nojūgšos.
Nāc atpakaļ.. lūdzu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru