####

Pieķeršanās.
Viena diez gan ķēpīga padarīšana, ne ? Jebkurš cilvēks, manuprāt, kas ir bijis kādam ļoti pieķēries un pēc tam ir ticis sāpināts saka: "es nekad vairs nevienam nepieķeršos", utt. amnn.. KĀ TAD. Tā jau arī nav labi, vajag taču savu sirsniņu kādreiz palutināt, vismaz uz brīdi, kad jau atkal viss aiziet greizi, tas ir tikai laika jautājums.
Jūs droši vien domājat ka es esmu kaut kāds mazs meitēns, kas visu laiku tiek sāpināts, kura visos baigi samīlās and some other shits. Godīgi sakot- tā nav. Mēdzu pieķerties, mēdzu tikt sāpināta (nu, gandrīz visos gadījumos), bet tas neliedz turpināt dzīvi ar smaidu uz lūpām. Brīžiem tiešām liekas, ka viss brūk un jūk, bet tos brīžus cenšos pārvarēt un man tas tik tiešām izdodas. Varbūt paies dažas dienas, nedēļas, varbūt pat vairāki mēneši, bet jebkuru sāpīti ir iespējams pārdzīvot, ja Tev ir gribasspēks un spēja nostabilizēt puslīdz savas domas. Daudzi saka, ka bez draugiem viņi nespētu neko pārdzīvot, bet es gan lepni varu teikt, ka viss kas vien ir slikts manā dzīvē noticis, ir pārvarēts paša spēkiem. Varbūt kādu dienu tā pati lepnība arī mani nobeigs, jo es tik tiešām nespēju nevienam kārtīgi uzticēties un izklāstīt visu, lai man nevajadzētu smago nastu nest vienai un arī pārāk ļoti kritizēju visus par to, ka viņi nav pietiekami labi, lai glabātu manus noslēpumus.
Varu saderēt ka es nomiršu no vientulības, stilīgi, ne ? Labi, nav ko domāt par tādām lietām, ja man ir tikai 15 gadi, tikai. Dažiem cilvēkiem jau tas liekas tik daudz, ka var atļauties darīt visu, bet pat es savā jauniešu marazma posmā saprotu, ka es neesmu visgudrākā un ka es nevaru atļauties darīt visu un drāzties ar visiem, kā to dara daudz manas vienaudzes. Tik nožēlojami ir noskatīties uz viņām un kā pišoties ar visiem čaļiem viņas papiš savu nākotni. Atgādinu ka sekss dzīvē (vismaz jauniešu) nav primāra lieta. 

CILVĒKI IET SVIESTĀ